top of page
TEĀTRIS
Lejupielādēt visu programmu PDF
PUSHPA / performance
PIEKTDIENA 5.08 | 18:00 - 19:30. SUŅA SKATUVE
She never looked nice. She looked like art, and art wasn't supposed to look
nice; it was supposed to make you feel something. /Rainbow Rowell/
She never looked nice. She looked like art, and art wasn't supposed to look
nice; it was supposed to make you feel something. /Rainbow Rowell/
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
PIEKTDIENA 5.08 | 21:00 - 21:30. SUŅA SKATUVE
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
SAVĀDI CILVĒKI STĀV ĻOTI SAVĀDI / koncertšovs visa vecuma bērniem
"Savādi cilvēki stāv ļoti savādi" ir spilgta koncertšova formā veidota izrāde bērniem, kurā apvienoti analogie sintezatori ar operas balsi un analogajiem kinoprojektoriem. Pamatā ir Platona Buravicka vokālais cikls baritonam un analogajiem sintezatoriem, kas komponēts ar Daniila Harmsa dzeju bērniem (Kārļa Vērdiņa atdzejojumā). Ciklā izmantotās dažādas laikmetīgās kompozīcijas tehnikas, kas, apvienojumā ar deju mūzikas ritmiem, ļauj nepiespiestā veidā nobaudīt laikmetīgās elektroniskās mūzikas šarmu, savukārt analogo projektoru projekcijas ir kā reference koncertšovos izmantotajām gaismas un video saspēlēm. Tajā pat laikā abstraktās projekcijas un "in camera" triki raisa iztēli skatītājos un iepazīstina ar vienkāršākajām kino ēras sākuma filmēšanas tehnikām. Izrādē piedalās dziedātājs Armands Siliņš, komponists un analogo sintezatoru pārvaldītājs Platons Buravickis, analogo kino projektoru pārvaldītāja Lāsma Bērtule, režisors un aktieris Klāvs Mellis un horeogrāfe Madara Luīze Muzikante. Gaismu mākslinieks Niks Cipruss. Operatore Elīna Matvejeva.
LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
SESTDIENA 6.8 | 10:00 - 10:45. SUŅA SKATUVE
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
LĀČA ANDREJA STUNDA / interaktīva pasaka bērniem
Šīs interaktīvās pasakas laikā bērni iepazīstas ar Imanta Ziedoņa muzeja talismanu lāci Andreju Upīti, uzzina faktus par dzejnieku, dabu, pārbauda matemātikas zināšanas un ritma izjūta, dziedot līdzi dziesmām, īpaši Lāča Andreja dziesmai, ko sacerējis Renārs Kaupers un Kaspars Zemītis. Tiks atdzīvināti Imanta Ziedoņa pasaku tēli Kroko un Suns Funs, kuri mudinās bērnus līdzdarboties stāsta veidošanā, lai katru reizi tas izvērstos nedaudz citāds.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
Radoši izzinošajā pasakā “Lāča Andreja stunda” piedalās aktieri Māris Bezmers, Madars Zvagulis, Evita Klimavičiusa, režisors ir Valdis Pavlovskis un scenogrāfiju veidojis Didzis Paeglis.
FEMINA / sievietes esības manifestācija
SESTDIENA 6.8 | 13:00 - 13:50. SUŅA SKATUVE
“FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5”.
Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos.
Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.
“FEMINA” ir izpētē balstīts stāsts par supersievietes gēna meklējumiem, par duālo un pretrunīgo sievietes tēlu sabiedrībā un kultūrā, kas būtiski ietekmējis to, kā mūsdienu sieviete uztver sevi. Radošo komandu veido idejas autore un horeogrāfe Sabīne Neilande sadarbībā ar režisoru Naubertas Jasinskas (Lietuva), dejotāju Lauru Gorodko, scenogrāfi un mākslinieci Līgu Ūbeli, mūziķi Līvu Dumpi, gaismu mākslinieku Niku Ciprusu. Izrādes producents – laikmetīgās dejas mākslinieku apvienība, biedrība – “LDM5”.
Viena no galvenajām tēmām, kam izrāde pievēršas, ir sievietes loma mākslā. Kā spēcīgs iedvesmas avots izpētes procesā bijis mākslinieču apvienības “Guerrilla Girls” plakāts “Vai sievietēm ir jābūt kailām, lai iekļūtu Met. muzejā?” (1989). Uz tā redzama kaila sievietes figūra un teksts, kas vēsta, ka mazāk kā 5% no māksliniekiem, kas izstādīti Metropolitan mākslas muzeja modernās mākslas sekcijā, ir sievietes, bet 85% izstādīto aktu ir sieviešu kailie ķermeņi. Vairāku gadsimtu laikā radītos mākslas šedevros, kas apskatāmi pasaules labākajos muzejos, sieviete galvenokārt redzama caur mākslinieka-vīrieša prizmu, kā pasīvs un kluss mākslas objekts. Šāda sievietes tēla reprezentācija nereti saglabājusies arī mūsdienu popkultūrā - kino, mūzikā un sociālajos tīklos.
Izrādes radošo komandu interesē tas, kā šāds sievietes tēls, uz ko esam pieraduši skatīties kopš bērnības, ietekmējis 21.gadsimta sievieti viņas ikdienā, kā tas veidojis viņas attiecības pašai ar sevi. Dejotāja Laura Gorodko iedvesmojoties no piemēriem mākslā un savas personiskās pieredzes, aicina skatītāju doties sev līdzi transformatīvā ceļojumā cauri dažādām ādām, kas viņu ieskauj šajā vīrieša radītajā pasaulē. Tur, aiz savas samtainās miesas, viņa meklē izeju.
DSC01829.jpg
DSC01414.jpg
DSC01606.jpg
DSC01397.jpg
LĪDZĀS TEV / dejas performance
SESTDIENA 6.8 | 15:00 - 15:30. SUŅA SKATUVE
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
LĪDZĀS TEV / dejas performance
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
LĪDZĀS TEV / dejas performance
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
LĪDZĀS TEV / dejas performance
Viņas esamība ir iemiesota. Viņas deja - pati dziļākā un dabiskākā sevis izteikšana. Viņa dejojot veido saiknes, izjauc un atkal noformē pasauli. Viens cikls nomaina otru. Reizēm viņa grib apturēt laiku un nekustēties, bet viņa zina, ka turpinās kustēties. Radītās maskulīnās sistēmas mūsdienu pasaulē tiecas izmantot un ignorēt dabas un sievietes elpu, balsi, bet daba turpina
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
eksistēt, un sieviete nes savu esamību. Kad nu dabai apniks cilvēce, tā to nopurinās kā mazus ziedputekšnus vai smilšu graudiņus. Vai cikliskums kādā mirklī var pilnībā apstāties?
IZBALANSĒT / dejas performance
SESTDIENA 6.8 | 17:00 - 17:30. SUŅA SKATUVE
Līdzsvars ir dinamisks, nevis statisks. Tamdēļ izrāde ir par pastāvīgi mainīgu procesu, kas, laikam ritot, sevi pārdefinē no jauna. Pie tā var pierast, bet to nevar paredzēt. Tas prasa darbu un paļāvību, bet katra reize, tajā atgriežoties, radīs jaunus izaicinājumus, jo balanss prasa
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
Līdzsvars ir dinamisks, nevis statisks. Tamdēļ izrāde ir par pastāvīgi mainīgu procesu, kas, laikam ritot, sevi pārdefinē no jauna. Pie tā var pierast, bet to nevar paredzēt. Tas prasa darbu un paļāvību, bet katra reize, tajā atgriežoties, radīs jaunus izaicinājumus, jo balanss prasa
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
IZBALANSĒT / dejas performance
Līdzsvars ir dinamisks, nevis statisks. Tamdēļ izrāde ir par pastāvīgi mainīgu procesu, kas, laikam ritot, sevi pārdefinē no jauna. Pie tā var pierast, bet to nevar paredzēt. Tas prasa darbu un paļāvību, bet katra reize, tajā atgriežoties, radīs jaunus izaicinājumus, jo balanss prasa
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
IZBALANSĒT / dejas performance
Līdzsvars ir dinamisks, nevis statisks. Tamdēļ izrāde ir par pastāvīgi mainīgu procesu, kas, laikam ritot, sevi pārdefinē no jauna. Pie tā var pierast, bet to nevar paredzēt. Tas prasa darbu un paļāvību, bet katra reize, tajā atgriežoties, radīs jaunus izaicinājumus, jo balanss prasa
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
IZBALANSĒT / dejas performance
Līdzsvars ir dinamisks, nevis statisks. Tamdēļ izrāde ir par pastāvīgi mainīgu procesu, kas, laikam ritot, sevi pārdefinē no jauna. Pie tā var pierast, bet to nevar paredzēt. Tas prasa darbu un paļāvību, bet katra reize, tajā atgriežoties, radīs jaunus izaicinājumus, jo balanss prasa
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
IZBALANSĒT / dejas performance
Līdzsvars ir dinamisks, nevis statisks. Tamdēļ izrāde ir par pastāvīgi mainīgu procesu, kas, laikam ritot, sevi pārdefinē no jauna. Pie tā var pierast, bet to nevar paredzēt. Tas prasa darbu un paļāvību, bet katra reize, tajā atgriežoties, radīs jaunus izaicinājumus, jo balanss prasa
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
rūpes un uzmanību. Līdzīgā veidā mēs runājam par godīgumu. Kas reiz licies ir taisnīgs resursu, telpas, pienākumu un atalgojuma izdalē var būt pilnīga ekspliatācija tagad. Darba ietvaros dueta autori un izpildītāji, Aigars Larionovs un Nauris Miķelis Goba caur kontaktimptovizācijas paņēmieniem meklē atbildes uz jautājumiem kā:”Vai viss ir godīgi sadalāms? Kurā brīdī un kas tiešām ir balansēts?" un “Vai godīgums pastāv tikai mūsu iztēlē?”. Izpildītaji caur šiem jautājumiem apskata saiknes starp līdzsvaru un godīgumu.
PUTNI, KAS NEMIGRĒ / Laikmetīgās dejas izrāde
SESTDIENA 6.8 | 19:00 - 19:30. SUŅA SKATUVE
Putni, kas nemigrē, ir simbols brīvībai, kas nespēj izpausties. Horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs izrādes izvēlēto tēmu komentē tā: "Daudzu putnu sugas migrē, tas ir viņu dabā. Ja viņi to nespēj darīt, tātad pasaulē ir noticis kaut kas globāli satricinošs. Līdzīgi arī Ukrainas iedzīvotāji šobrīd nespēj darīt to, kas būtu viņu dabā – dzīvot, mācīties, strādāt, būt drošībā. Normāla dzīve viņiem ir atņemta. Ir grūti aptvert notiekošo, tāpēc veidojam izrādi par šo tēmu. Mēģinājumu procesā mūsu domas norobežojas no dzīves notikumiem, mēs aizraujamies ar deju un kustību, bet temats, ar ko strādājam, mums neļauj aizmirst notiekošo."
Laikmetīgās dejas izrādē "Putni, kas nemigrē" dejos Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmas II un III kursa audzēknes – Terēze Zabarovska, Maria Popova, Kate Kaparkalēja, Ance Tjarve, Evelīna Monta Roze, Simona Prohorenko, Betija Neļķe.
Profesionālā vidējās izglītības mācību programma "Laikmetīgā deja" Rīgas baleta skolā ir jauna. 2019. gadā to izveidoja laikmetīgās dejas mākslinieki un pedagogi Dmitrijs Gaitjukevičs, Olga Žitluhina, Rūta Pūce un Anna Novikova, par ko 2021. gadā tika nominēti arī Dejas balvai, kas ir augstākais novērtējums dejas mākslā Latvijā.Izrādē atbalsojas pēdējo mēnešu notikumi pasaulē un satricinājums, kas radies mūsos kā sabiedrībā.
Putni, kas nemigrē, ir simbols brīvībai, kas nespēj izpausties. Horeogrāfs Dmitrijs Gaitjukevičs izrādes izvēlēto tēmu komentē tā: "Daudzu putnu sugas migrē, tas ir viņu dabā. Ja viņi to nespēj darīt, tātad pasaulē ir noticis kaut kas globāli satricinošs. Līdzīgi arī Ukrainas iedzīvotāji šobrīd nespēj darīt to, kas būtu viņu dabā – dzīvot, mācīties, strādāt, būt drošībā. Normāla dzīve viņiem ir atņemta. Ir grūti aptvert notiekošo, tāpēc veidojam izrādi par šo tēmu. Mēģinājumu procesā mūsu domas norobežojas no dzīves notikumiem, mēs aizraujamies ar deju un kustību, bet temats, ar ko strādājam, mums neļauj aizmirst notiekošo."
Laikmetīgās dejas izrādē "Putni, kas nemigrē" dejos Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas programmas II un III kursa audzēknes – Terēze Zabarovska, Maria Popova, Kate Kaparkalēja, Ance Tjarve, Evelīna Monta Roze, Simona Prohorenko, Betija Neļķe.
Profesionālā vidējās izglītības mācību programma "Laikmetīgā deja" Rīgas baleta skolā ir jauna. 2019. gadā to izveidoja laikmetīgās dejas mākslinieki un pedagogi Dmitrijs Gaitjukevičs, Olga Žitluhina, Rūta Pūce un Anna Novikova, par ko 2021. gadā tika nominēti arī Dejas balvai, kas ir augstākais novērtējums dejas mākslā Latvijā.Izrādē atbalsojas pēdējo mēnešu notikumi pasaulē un satricinājums, kas radies mūsos kā sabiedrībā.
NODEVĪGĀ SIRDS / Latvijas Universitātes Studentu teātra izrāde
SESTDIENA 6.8 | 20:00 - 20:30. SUŅA SKATUVE
Latvijas Universitātes Studentu teātra izrāde “NODEVĪGĀ SIRDS” tapusi pēc Edgara Alana Po stāsta motīviem.
Mūsu iestudējumā stāsta varonis atrodas psihiatriskajā slimnīcā, kur sniedzis liecību par savu izdarīto noziegumu. Divas jaunas psihiatres veikušas eksperimentus ar pacientu, un rezultātus prezentē ārstu konsīlijam. Katrai ir savs redzējums par notikušo.
LOMĀS:
Pacients - Pēteris Tjarve
Dana – Dana Roļiča
Anna – Anna Emīlija Onzule Ēna - Rodrigo Vilhelms Nežborts
Režisors - Visvaldis Klintsons Gaismas un skaņas - Andrējs Krūmiņš
Grafiskais dizains - Lāsma Vekmane-Bukolde Režisora asistents – Astra Plivča
Latvijas Universitātes Studentu teātra izrāde “NODEVĪGĀ SIRDS” tapusi pēc Edgara Alana Po stāsta motīviem.
Mūsu iestudējumā stāsta varonis atrodas psihiatriskajā slimnīcā, kur sniedzis liecību par savu izdarīto noziegumu. Divas jaunas psihiatres veikušas eksperimentus ar pacientu, un rezultātus prezentē ārstu konsīlijam. Katrai ir savs redzējums par notikušo.
LOMĀS:
Pacients - Pēteris Tjarve
Dana – Dana Roļiča
Anna – Anna Emīlija Onzule Ēna - Rodrigo Vilhelms Nežborts
Režisors - Visvaldis Klintsons Gaismas un skaņas - Andrējs Krūmiņš
Grafiskais dizains - Lāsma Vekmane-Bukolde Režisora asistents – Astra Plivča
sirds-1.JPG
sirds-3.JPG
nodevigaa.png
LAIMĪGĀS DIENAS / Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku izrāde
SESTDIENA 6.8 | 21:00 - 21:40. SUŅA SKATUVE
Pēc Semjuela Beketa darba motīviem. Vinnija labprātīgi pavada savas dienas nekustīgi - ierakta gan fiziski, nespējot vai negribot izkāpt no fiziskas bedrest, gan netieši, katru dienu maldoties savā prāta labirintā. Tāču tieši šādi Vinnija jūtas vislabāk un rodas sajūta, ka citādi nemaz nemācētu. Vinnijas ikdienu šķietami lielisku padara arī viņas dzīves biedra klātbūtne. Tā ir tik neuzkrītoša, ka rodas jautājums, vai viņš vispār tiešām eksistē? Vinnija nepārprotami meklē dzīvē prieku un iedvesmu, lai šo dienu nosauktu par laimīgu, bet jo vairāk gribas atrast, jo neiespējamāk tas var sākt likties. “Šī būs vēl viena laimīga diena,” teica Vinnija un pavadīja šo dienu un arī nakamo, un arī dienu pēc tam meklējot, kāpēc tā ir laimīga, un vai tiešām ir?
Režisore: Linda Kalniņa
Scenogrāfe: Laura Tiltiņa
Producente: Eva Sokolovska
Darba vadītāja: Māra Ķimele
Lomās: Elīna Bartkeviča, Ralfs Liepa
Pēc Semjuela Beketa darba motīviem. Vinnija labprātīgi pavada savas dienas nekustīgi - ierakta gan fiziski, nespējot vai negribot izkāpt no fiziskas bedrest, gan netieši, katru dienu maldoties savā prāta labirintā. Tāču tieši šādi Vinnija jūtas vislabāk un rodas sajūta, ka citādi nemaz nemācētu. Vinnijas ikdienu šķietami lielisku padara arī viņas dzīves biedra klātbūtne. Tā ir tik neuzkrītoša, ka rodas jautājums, vai viņš vispār tiešām eksistē? Vinnija nepārprotami meklē dzīvē prieku un iedvesmu, lai šo dienu nosauktu par laimīgu, bet jo vairāk gribas atrast, jo neiespējamāk tas var sākt likties. “Šī būs vēl viena laimīga diena,” teica Vinnija un pavadīja šo dienu un arī nakamo, un arī dienu pēc tam meklējot, kāpēc tā ir laimīga, un vai tiešām ir?
Režisore: Linda Kalniņa
Scenogrāfe: Laura Tiltiņa
Producente: Eva Sokolovska
Darba vadītāja: Māra Ķimele
Lomās: Elīna Bartkeviča, Ralfs Liepa
2Linda038.jpg
2Linda039.jpg
2Linda047.jpg
2Linda043.jpg
bottom of page