top of page
Search

Bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi” dibināta 2003. gadā ar mērķi aktīvi kopt un attīstīt dūdu un bungu mūziku Latvijā. 6 dūdinieki, kontrabasists un 3 bundzinieki uz skatuves rada spēcīgu un pozitīvu enerģijas lādiņu, kas aizrauj katru klausītāju, iesaistot un aicinot līdzi auļojošos ritmos. “Auļi” ir plaši pazīstami arī ārvalstīs, taču savas radošās darbības pamatā nezaudē saikni ar latviešu tautas mūziku. Grupu “Auļi” festivālā “LABA DABA” varēs redzēt sestdien, 4. augustā 21.00 uz lielās jeb “Lāča” skatuves.

Ko jūs visvairāk cerat sagaidīt no šī festivāla?

Katru gadu festivālā “LABA DABA” mēs saņemam labu enerģiju, tas ir arī tas, ko šogad visvairāk gaidām no festivāla apmeklētājiem – lielu enerģiju un labas dejas. Reti kurā koncertā publika vienojas vienā dejā, iegriež lielu apli tā, ka kādu laiku pēc tam zāle neaug.

Kā ir pagājis šis gads grupai “Auļi” un ko jaunu var gaidīt jaunu šajā festivālā?

Noslēdzies viens projekts, sācies jauns posms ar pasaules mūzikas iezīmēm. Jūnijā viesojāmies Mongolijā, kur smēlāmies jaunas idejas. Kopā šis gads ir tāds pārejas un sagatavošanās posms un iespējams jau nākamajā gadā būs dzirdamas Mongolijas ietekmes mūsu kompozīcijās. Festivālā šogad būs dzirdams klasiskākais mūsu repertuārs. Tām divām dziesmām, kuras var dziedāt līdzi varēs dziedāt līdzi, pie pārējām varēs dejot.

Festivāla sajūtu nevar aiznest mājās, festivāls ir jābauda uz vietas. Nav iespējams iemācīti nevienam kā baudīt festivālu. Laba mūzika ir tas ko mēs mēģinām darīt. Mēģinām aizlīst no tradicionālās folk mūzikas un pietuvoties pasaules mūzikas skanējumam, daudzveidīgumam mūzikā. Mēģinām pēc iespējas vairāk izmantot citus instrumentus. Lai gan tradicionāli liekas dūdas ir Īrijas mūzikas instruments, pamatā tomēr ir latviskais. Tā mūzika, ko no šiem instrumentiem ir iespējams dabūt ir ļoti plaša un tas ir tas ko mēs cenšamies radīt un rādīt, pievienojot vēl citus mūzikas instrumentus un dažādīgot skanējumu.

Kā jūs vērtējiet folkmūzikas mijiedarbību ar elektronisko mūziku, vai tas ir tāda mūsdienu tendence?

.Folklora ir tas ko mēs radām šodien. Mums nav jādzīvo tā kā senos laikos. Savā ziņā folkmūzika ir sevi izsmēlusi, cilvēkiem apnīkst visu laiku klausīties vienas un tās pašas melodijas, tāpēc to vieno jau ilgus laikus ar popmūziku, rokmūziku un tagad ir pienācis laiks elektroniskās mūzikas instrumentiem. Var redzēt, ka daudzas lietas ir tās pašas vecās, kas tiek radītas jaunās skaņās. Tas ir veids kā palīdzēt dzīvot šai mūzikai uz priekšu, pievēršas arī jauna auditorija. Tie, kas iepriekš ir klausījušies elektronisko mūziku, dzirdot šādi miksētu mūziku, var pievērsties arī tradicionālajai mūzikai.




Festivālu “LABA DABA” šogad papildinās laikmetīgās dejas, objektu, leļļu un netradicionālo formu teātra izrāžu programma, kurā būs vērojamas 8 izrādes gan īpaši bērniem, gan visa vecuma skatītājiem. Festivālā varēs vērot jaunākās paaudzes laikmetīgās dejas horeogrāfu skatījums uz kustību, telpu, objektiem, pašmāju un starptautiskas sadarbības objektu izrādes, spilgtas bērnu izrādes un teātra valodā radītas refleksijas par mākslinieka dzīvi 20. gs. sākumā.

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) jauno Laikmetīgās dejas bakalaura studiju programmas absolventu izpildījumā būs vērojamas trīs laikmetīgās dejas izrādes - “Performance Y”, "FAUX PAS" (“Piezīme nevietā”) un “Dzīvnieku ferma”, savukārt LKA dramatiskā teātra leļļu teātra jauno aktieru sadarbība ar Polijas jaunajiem aktieriem būs vērojamas vēl divās studentu izrādēs.

Sestienas rītā īpaši bērniem būs veltītas divas izrādes Latvijas Leļļu teātra izrādi “Tuntuļu Jurītis” šķūnī uz Suņa skatuves, savukārt Aktivitāšu pļavā pie Bērnudārza būs vērojama leļļu un objektu "Aizej tur nezin kur, atnes to nezin ko"


Piektdienas, 3. augusta vakarā, plkst. 21.00 “Kraukļa ligzdā” teātra un laikmetīgās dejas programmu atklās Latvijas Kultūras akadēmijas studenta Rūdolfa Apses miniatūrizrādes “Lieta par Vīru ar Lietām” un “par Tuvu”. “Lieta par Vīru ar Lietām" (oriģ. "The Case of the Man in a Suit with a Suitcase"). Ir vīrs un lietas. Lietas vīram traucē kārtot lietas. Īss ieskats absurdā cilvēkā. Piedalās: autors - Rūdolfs Apse, tehniskā apkalpe - Małgorzata Prętka (Polija), Michał Murawski (Polija). Savukārt izrāde "par Tuvu" (oriģ. "Za blisko") par mūžseno jautājumu “Kur tas ir - Tuvu?”. Izrāde ir Latvijas Kultūras akadēmijas un A. Zelveroviča Varšavas teātra akadēmijas Belastokas leļļu fakultātes studentu sadarbības projekts. Piedalās, režija - Małgorzata Prętka (Polija), Rūdolfs Apse. Tehniskā apkalpe/mūzika, skaņa - Michał Murawski (Polija), Dāvis Rudzītis.

Lieta par Vīru ar Lietām

Sestdienas, 4. augusta rītā plkst. 10.00 tiem, kas modīsies agri būs iespēja redzēt izrādi par leģendām un mītiem apvīto 20. gadsimta sākuma mākslinieku, Rīgas dendiju Kārli Padegu. Pie “Suņa skatuves” aktieri Mārtiņš Upenieks un Inga Tropa uzburs bohēmista dzīves ainas un stāstīs stāstus par šo mākslinieku izrādē “Padegs un Padegs”. Izrādes režisors - Varis Piņķis, dramaturgs - Ivo Briedis, piedalās - Mārtiņš Upenieks un Inga Tropa, producents - Mūzikas un mākslas atbalsta fonds / www.kulturmarka.lv

Padegs un Padegs

Izrādes pašiem mazajiem “Aizej tur nezin kur, atnes to nezin ko” pamatā ir latviešu tautas pasaka. Izrāde ir interaktīva, jo pašiem bērniem tajā ir iespēja ņemt dalību. Izrādē ir gan aktieru spēle, gan objektu un leļļu teātris, uz izrādi aicinām bērniem ņemt līdzi rotaļlietas vai kādus ikdienas objektus, kas varēs kļūt par izrādes daļu (ja bērniem rotaļlietas nav līdzi, tad ņemam.no saviem krājumiem). Izrādes laikā bērni palīdz izvēlēties, kurš no aktieriem spēlēs Karali un kurš Sulaini, pēc tam arī palīdz izvēlēties arī visas pārējās lomas rotaļlietām. Izrādes galvenā doma ir bērniem parādīt, ka princesei nav noteikti jābūt Bārbijai, un vecais vecītis var būt arī kubiks rubiks. Tiek darbināta bērnu iztēle, ka jeb kas var būt jeb kas. Izrādes mērķauditorija ir pirmsskolas vecuma bērni. Piedalās profesionāli aktieri: Māris Bezmers un Madars Zvagulis. Izrāde norisināsies sestdien, 4. augustā plkst. 11.00 Aktivitāšu pļavā pie Eža skatuves.

Latvijas Leļļu teātra izrāde “Tuntuļu Jurītis”, viena no labākajām aizvadītās sezonas bērnu izrādēm, pasakains un aizraujošs stāsts par apķērīgo lauku zēnu Jurīti, kurš iekļūst gan neticamos piedzīvojumos, gan nepatikšanās, no kurām gan vienmēr izkuļas ar veselu ādu. Asprātīgie pantiņi, kuros dzirkstī Albertam Kornenbergam tik raksturīgais vieglums un ironija, ir latviešu literatūras bagātība, kura būtu jāiepazīst jebkuram bērnam. Izrādes režisors: Ģirts Šolis, māksliniece: Rūta Briede, scenogrāfs: Reinis Pētersons, komponists: Mikus Frišfelds. Izrāde būs skatāma sestdien, 4. augustā, plkst. 12.00, šķūnī jeb uz “Suņa skatuves”.

Tuntuļu Jurītis

“FAUX PAS” (“Piezīme nevietā”) ir laikmetīgās dejas un cirka simbioze, kurā savijas trauslas metaforas par divu cilvēku privāto, citiem neredzamo attiecību pusi, kavējoties atmiņās par to, kas reiz ir bijis. Izrādes izpildītāji izmanto Sīra ratu, kas kļūst par jaunu līdzekli stāsta un iztēles rosināšanai. Horeogrāfe: Jana Jacuka (LKA Laikmetīgās dejas bakalaura studiju programmas absolvente), dejo: Laura Gorodko un Aleksejs Smolovs, mūzikas autors: Miķelis Putniņš, izrādes māksliniece: Estere Betija Grāvere. Izrāde būs vērojama sestdien, 4. augustā plkst. 13.30. šķūnī pie “Suņa skatuves”.

Laikmetīgās dejas performance “Y” ir duets starp individualitāti un mākslīgi izveidoto telpu - kubu. Telpu, kura dod iespēju neapzinātām rīcībām un riskantām izvēlēm. Mūsdienu dzīvē saskarsme ar tīklu ir neizbēgama. Ikkatrs ir iesiets gan informatīvajos, gan saziņu, gan transporta, gan virtuālajos tīklos. Cilvēka ķermenis sastāv no dažādiem nervu, asinsvadu, fasciju tīkliem. Bet vai esam spējīgi atcerēties sajūtu, kad pirmo reizi saskārāmies ar vēl neizzināto, jauno tīklu? Horeogrāfija: Laura Gorodko, dejo: Jana Jacuka, mūzika: Alberts Jansons. Izrāde būs vērojama sestdien, 4. augustā plkst. 21.00 pie skatuves “Pūces miga”.

Laikmetīgās dejas izrāde “Dzīvnieku ferma” ir Sabīnes Neilandes šī gada LKA Laikmetīgās dejas programmas absolventes diplomdarbs, kurā tiek salīdzināti cilvēki un dzīvnieki. Kas šīm divām sugām ir kopīgs un kas atšķirīgs. Vai cilvēku sabiedrībā darbojas dzīvnieku pasaules likumi? Izrādes autore cenšas rast atbildes un šiem jautājumiem. Iedvesmas avots ir Dž.Orvela romāns “Dzīvnieku ferma”, kurā rakstnieks salīdzināja dzīvnvieku pasauli ar cilvēku pasauli. Tā deva impulsu caur kustību dejotājiem meklēt sevī iekšējo zvēru balansējot to ar cilvēcību. Izrāde “Dzīvnieku ferma” būs vērojama sestdien, 4. augustā plkst. 22.00 pie skatuves “Pūces miga”.

Programma tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda, sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Leļļu teātri un Mūzikas un mākslas atbalsta fondu.



Piektdiena (3.08):

21:00 - (Kraukļa ligzda) - Lelles un objekti // “Lieta par Vīru ar Lietām”

21:30 - (Kraukļa ligzda) - Lelles un objekti // “par Tuvu”


Sestdiena (4.08): 10:00 - (Suņa skatuve) - Teātris // "Padegs un Padegs"

11:00 - (Bērnu pļava pie Eža skatuves) - Teātris bērniem // "Aizej tur nezin kur, atnes to nezin ko" 12:00 - (Suņa skatuve) - Teātris bērniem // "Tuntuļu Jurītis" 13:30 - (Suņa skatuve) - Deja / cirks // "FAUX PAS" (“Piezīme nevietā”) 21:00 - (Pūces miga) - Deja // "Performance Y" 22:00 - (Pūces miga) - Deja // "Dzīvnieku ferma"

Pazudušas, sadrupušas, lolotas un izstādītas goda vietā, garāžās, guļamistabās un viesistabās, tie ir tikai daži no stāstiem, kas atklājas festivāla “LABA DABA” desmit gadu laikā radītajiem ģipša krūšu atlējumiem veltītajā fotoizstādē “Meklējam krūtis”, kas no 10. jūlija līdz 21. jūlijam apskatāma tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”.

Sievietes krūtis ir maiguma, mīlestības, kā arī mātes un dabas simbols. Krūtis nenoliedzami ir viena no sievišķīgākajām daiļā dzimuma ķermeņa daļām. Godinot šo dzīvības simbolu un iemūžinot krūšu daili, starptautiskā mūzikas festivāla “LABA DABA” ietvaros jau deviņus gadus pēc kārtas norisinās darbnīca – akcija ”Pie dabas krūts”, kuras idejas autors ir tēlnieks Edgars Kvjatkovskis. Ik gadu tā norit ciešā sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļas studentiem un SIA KNAUF. Festivāla ietvaros ģipsī atlieti jau vairāk nekā 700 krūšu tēli, krūšu formu piešķirot vairāk nekā 9 tonnām ģipša. Šajā izstādē apkopoti 17 vizuāli stāsti par ģipsī atlietajām krūtīm un to dzīvi pēc festivāla.

Tuvojoties festivāla 10. gadu jubilejai, radās ideja noskaidrot krūšu likteni un tika izsludināta akcija – fotokonkurss “Meklējam krūtis”, aicinot dalīties vizuālos stāstos par ģipša krūšu tēlu gaitām pēc festivāla. Konkursam tika pieteikti vairāki desmiti fotostāstu, no kuriem ir atlasīti aizraujošākie un atbilstošākie. Festivāla organizatori izsaka lielu pateicību visiem, kas pieteicās šajā akcijā.

Fotoizstādes atklāšana norisināsies š.g. šodien, 10. jūlijā plkst. 17.00 tirdzniecības centra “Galerija Centrs” pirmajā stāvā. Tajā tiks apbalvoti konkursa uzvarētāji, plates griezīs LR6 - LU Radio NABA mūzikas instruktors – DJ Dambis, kā arī uz vietas taps jauni ģipšu krūšu atlējumi, savukārt vakara programmu vadīs Radio NABA rīta programmas instruktors - Kozmens. Izstāde tapusi sadarbībā ar Galeriju Centrs, Skaties.lv, KNAUF un Digitālās drukas centru.

Starptautiskais mūzikas festivāls “LABA DABA” šogad notiks jau desmito reizi, kā ierasts, Latvijas Universitātes atpūtas kompleksā „Ratnieki” Līgatnes pagastā no 3. līdz 5. augustam. www.labadaba.lv

FESTIVĀLA JAUNUMI

bottom of page